• Jaudīgākas komponentes (piem. spēļu vai darbstacijas datori) – lielāks patēriņš.
• Ekrāna izmērs un veids arī ietekmē patēriņu, īpaši portatīvajiem un ar atsevišķiem monitoriem.
• Standarta darbam paredzēts stacionārais dators elektroenerģiju patērē vairāk nekā portatīvais – vidēji 2 līdz 4 reizes. Spēļu vai jaudīgākie datori šīs robežas var pārsniegt.
• Taupīšanai ieteicams pēc lietošanas datoru pilnībā atslēgt no elektrotīkla, jo gaidīšanas režīmā arī notiek patēriņš.

Jā, negaisa laikā tiešām ieteicams datoru ne tikai izslēgt, bet arī atvienot no elektrības tīkla un interneta vadiem. Iemesls – zibens spēriena izraisīti pārsprieguma impulsi var sabojāt jebkuru strāvai pieslēgtu elektroierīci, arī datoru, pat ja zibens iespēris lielākā attālumā no mājas. Turklāt, ja dators paliek pieslēgts elektrotīklam vai tīkla vadiem, pastāv risks ne vien aparatūras bojājumiem, bet arī iespējai ciest pašam cilvēkam, kas lieto ierīci negaisa laikā

Negaisa laikā ieteicams:

• Izslēgt datoru un citas elektroierīces.
• Izraut datora vadu no rozetes (atvienošana no elektrības tīkla).
• Atvienot arī interneta kabeļus, tīkla vadus, antenas.
• Nepieskarties elektroierīcēm, kad ārā ir pērkona negaiss.

Šādi pasākumi būtiski samazina iespēju iegūt elektrotraumu un pasargā tehniku no zibens izraisītiem bojājumiem.

Ilgstoša datora izmantošana var kaitēt veselībai tad, ja neitiek ievērota pareiza darba organizācija un kustību līdzsvars. Ilstoša, nesabalansēta datora izmantošana var izraisīta redzes pārslodzi, muguras un kakla muskuļu saspringumu, kā arī psiholoģisko nogurumu un stresu. Pirmās veselības problēmas var parādīties jau dažus mēnešus pēc datoru izmantošanas sākuma, bet nopietnākas slimības, tostarp arodslimības, attīstās pēc pieciem un vairāk gadiem.

Specifiski tiek minēts, ka:

Redzes bojājumi rodas galvenokārt nepareizas darba vietas un apgaismojuma dēļ; pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ilgstošs darbs pie datora var veicināt ātri progresējošu tuvredzību.

Ilgstoša sēdēšana pasliktina asinsriti, samazina muguras muskulatūras tonusu, veicina muguras sāpju rašanos un var izraisīt mugurkaula deformāciju.
Nepareiza poza, piemēram, strādāšana guļus ar datoru vai tā turēšana klēpī, izraisa muguras un kakla muskuļu pārslodzi.

Stress un emocionāls izsīkums saistīti ar nepārtrauktu informācijas plūsmu pie datora, kā arī ar sociālo izolāciju, ja cilvēks ilgstoši mijiedarbojas tikai ar datoru.
Ilgstoša sēdēšana pie datora tiek uzskatīta par faktoru, kas palielina risku saslimt ar hroniskām slimībām kā diabēts un sirds-asinsvadu problēmām.

Lai mazinātu kaitējumu, ieteicams:

• Regulāri pārtraukt darbu un fiziski izkustēties.
• Pareizi iekārtot darba vietu ar ergonomisku krēslu, monitoru acu līmenī un pareizu peles/taustiņierīču lietošanu.
• Veikt vingrinājumus, kas mazina muskuļu saspringumu un uzlabo asinsriti.

Ilgstoša datora izmantošana, īpaši bez pareizas darba organizācijas un ergonomikas ievērošanas, var kaitēt veselībai gan fiziski (muguras, kakla, redzes problēmas), gan psiholoģiski (nogurums, stress, izolācija). Veiksmīga veselības saglabāšana prasīs regulāru kustību un darba paradumu pielāgošanu.

Datora tīrīšana no putekļiem ir svarīga, lai nodrošinātu tā ilgmūžību un novērstu pārkaršanu. Optimāli to veikt ik pēc 4 līdz 6 mēnešiem, taču tīrīšanas biežums atkarīgs no lietošanas vides.

• Mājas apstākļos – aptuveni reizi 6 mēnešos.
• Darbā vai putekļainā vidē – ik pēc 4–5 mēnešiem, dažkārt pat biežāk.
• Ja dators tiek lietots uz mīkstām virsmām (gultā, dīvānā) – apmēram reizi 8 mēnešos, jo ventilācija var būt ierobežota.

Citu ierīču tīrīšana:

• Tastatūra – vismaz reizi mēnesī, jo tā uzkrāj putekļus, ēdiena drupatas un mikrobus.
• Pele – regulāri pēc vajadzības, īpaši, ja pamanāma nekonsekventa darbība vai netīrumi uz sensora.

Putekļi, kas sakrājas datorā, var aizsprostot ventilatorus un dzesēšanas sistēmu, izraisot pārkaršanu, kas kaitē datora komponentēm un palēnina tā darbību. Skaļas trokšņošanas vai dzesēšanas nepietiekamības gadījumā tīrīšanu vajadzētu veikt nekavējoties.
Kopumā regulāra datora tīrīšana uztur ierīci labā tehniskā stāvoklī, nodrošina stabilāku veiktspēju un pagarina tā dzīves ilgumu. Profilaktiskā tīrīšana ir arī ekonomiski izdevīgāka nekā bojātu detaļu nomaiņa.

Termopastu datoriem parasti ieteicams mainīt ik pēc 1 līdz 3 gadiem, taču tas ir atkarīgs no datora lietošanas intensitātes un apkārtējās vides apstākļiem.

Svarīgākie punkti termopastas nomaiņas biežumam:

• Gadījumos ar intensīvu datora lietošanu (piemēram, spēlēm, prasīgām programmām) vai ja datora dzesēšanas sistēma ir pakļauta putekļu uzkrāšanai, termopastu ieteicams mainīt reizi 1 līdz 1.5 gados.
• Biroja vai standarta lietošanai mazāk intensīvos apstākļos termopastu var mainīt retāk, aptuveni ik pēc 2 līdz 3 gadiem.
• Ja pamanāt pārkaršanas pazīmes, piemēram, datoru, kas skaļāk dzesējas, bieži izslēdzas pārkaršanas dēļ vai CPU strauji sakarst, termopastu jāmaina nekavējoties neatkarīgi no laika perioda.

Termopasta nodrošina efektīvu siltuma pārvadi starp procesoru vai grafisko karti un dzesēšanas risinājumu, tādējādi novēršot pārkaršanu un uzlabojot sistēmas veiktspēju. Laika gaitā termopasta var nožūt vai zaudēt efektivitāti, tāpēc regulāra tās maiņa palīdz saglabāt optimālu datora darbību un pagarina tā kalpošanas ilgumu.

1. Pārbaudiet vai datoru un monitoru savienojošie kabeļi ir saslēgti pareizi un tie ievietoti ligzdās līdz atdurei.
2. Vai savienojošie kabeļi ir pieslēgti tieši videokartei. Nereti pamatplatē arī pieejamas video izejas HDMI, DVI vai DisplayPort, bet tās ir pieslēgtas procesora grafiskajam kodolam, kas savukārt ne vienmēr ir aktīvs un noteikti nesniegs to veiktspēju uz ko spējīga diskrētā videokarte.
3. Mūsdienu datori vairs neatbalsta vecos, analogos video pieslēgumus kā VGA/D-SUB. Pat ja pamatplatē tie joprojām ir pieejami, ļoti bieži procesora arhitehktūra tos neatbalsta un GPU video izeja uz tiem nav pieeslēdzama.

Datorā nostrādā kāda no aizsardzībām, visbiežāk kāda elementa pārkaršana.

Šādā situācijā pārbaudiet:

1. Vai visi ventilatori, arī barošanas blokā, brīvi griežas.
2. Vai dzesēšanas elements – radiators cieši pieguļ procesoram un/vai videokartei.
3. Vai kāds no radiatora stiprinājumiem nav palicis vaļīgs vai atdalījies.
4. Vai barošanas bloka savienojumi ar pamatplati un videokarti ir ievietoti līdz galam, vai uz tiem nav redzamas pārkaršanas pēdas.

• Iespējams datu nesēja, jeb cietā diska integritātes bojājums.
• Sakrājušies programmatūras atjauninājumi, kas nav vēl sainstalējušies. Šajā gadījumā problēma ar ātrumu var atrisināties pati no sevis pāris dienu vai pat stundu laikā.

Ja tā ir tintes drukas iekārta, tad tintes drukas galvas mēdz aizkalt, ja tās netiek izmantotas ilgstošākā laika periodā. Tādā gadījumā ir jāveic drukas galvas tīrīšana (printhead cleaning), ko var veikt gan no datora printera uzstādījumu servisa škirtnes, gan ar vienlaicīgu pogu nospiešanu uz pašas drukas iekārtas. Kuras pogas tieši jātur nospiestas un kādā secībā, to vienkārši var noskaidrot jautājot google par konkrēto drukas iekārtas modeli, būs tur gan apraksts, gan videopamācība. Parasti pietiek ar vienu tīrīšanu. Ja tomēr drukas kvalitāte vēljoprojām nav apmierinoša, tad droši var veikt 2. un 3. tīrīšanu pēc kārtas, tad gan jādod drukas iekārtai vismaz 1h atpūtu, jo drukas galva tīrot uzkarst.